Kino Kults

Lai gan katru gadu ap šo laiku katrs sevi cienošs kino portāls, blogs, eksperts un vienkārši kino skatītājs uzskata par nepieciešamību ļauties “Oskara” neprātam, mēģinot paredzēt uzvarētājus vai zaudētājus, vai vienkārši teoretizējot par tēmu, priekš sevis konstatēju, ka īpaši šogad man šis pasākums ir dziļi vienaldzīgs, un nekādi nespēju pievienoties ikgadējiem kinosvētkiem (es pat nominantus knapi zinu).

Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, “Oskari” cilvēku apziņā saistās ar kaut ko, ko pasniedz “labākajām” filmām, kas (t.s. “labums”) pats par sevi ir ļoti subjektīvs un stiepjams jēdziens, attiecīgi jebkura profesionālā balva (režisoru, scenāristu, aktieru, pirotehniķu, pirmo asistentu u.c. ģildes) noteikti būs objektīvāka, nekā Oskars, kurš pēc tam parasti tiek minēts atrauts no kategorijas. Toties labi skan uz filmas plakāta! Tieši tapēc mani vienmēr kretinē, kad sarunās tiek pieminēts, ka “šī filma ir dabūjusi Oskaru(s), tapēc tā noteikti ir must-see!”, uz ko es parasti varu atbildēt ar 3-4 “oskarotām” filmām (protams, neprecizējot nominācijas), kuras sarunu biedrs vismaz ienīst, ja ne vairāk.

Otrkārt, Oskaru lēmēji jau sen ir zaudējuši saikni ar kinoskatītaju-vulgaris, laikam cenšoties apbalvot tās filmas, kuras ir mazāk populāras tautas vidū, precīzāk sakot – tiek pa lielam ignorētas. Jeb radītas un rādītas speciāli “Oskariem”. Toties pēc tam rodas vesela pilsoņu šķira, kura skatās un slavē tieši šīs filmas, post-factum. Jautājums, kur šie pilsoņi bija un ko viņi skatījās pirms tam, joprojām paliek atklāts.
Kādreiz Oskarus (par labāko filmu) saņēma “Silence of the Lambs” un “Rocky”, tam nominējās “Star Wars”, “Jaws” un “Raiders of the Lost Ark”, mūsdienās pat ideja par to liekas smieklīga – nekad un nemūžam.

Trešais ir tas, ka Oskari jau labu laiku ir politizēts pasākums, kur balvas dod tiem, kas ir pelnījuši, bet ne vienmēr par to, kas nominēts – un tas reāli besī ārā. Piemēri – Skorsēze ar Oskaru par “The Departed” (ļoti laba filma, bet nu come on!) un kaudzi daudz atbilstošāku filmu šai balvai, “Return of the King” 11 Oskari, tai skaitā arī par pirmajām divām filmām, uzskatu, ka arī Šona Penna un Nikolas Kidmenas Oskari bija par “nopelniem”, nevis nominētajām lomām utt. utml., atsauce uz Pirmo punktu par neiespējamo objektivitāti.

(Oskars? Man?? Par “The Departed”???)

Šogad, piemēram, man ir pilnīgi vienalga, cik Oskarus dabūs vai nedabūs “Avatars” – no tā nemainīsies ne mana attieksme pret šo filmu, ne šīs filmas panākumi, vispār nekas. Vēl vairāk – neko nemaina pat pats uzvaras/zaudējuma fakts, jo, ja “Avatars” atkal spiedīs Kameronu rikšot uz skatuvi padsmit reizes, visi teiks, ka Akadēmijas locekļi beidzot solidarizējas ar tautu, ja saņems Oskarus tikai tehniskajās nominācijās, tad visi teiks, ka Akadēmija apzināti “ielika” “Avataram”. Abus rezultātus mēs tāpat varam paredzēt, intrigas nav.

Tas laikam viss no manis par šo tēmu, bija nedaudz sasāpējis. Plus, man ir bērnības trauma – es nekad nepiedošu Oskaram “Shakespeare in Love” uzvaru pār “Saving Private Ryan” 1998. gadā! Citādi, protams, veiksmi minot, uzminot, neuzminot utt. visiem, kam nenāk miegs un kas skatīsies tiešraidi – turpināsim rīt no rīta :) Enjoy the show!

(No rīta viens no viņiem vairs nesmaidīs)